RTU profesors: ogrēnieši iegūs vienu salabotu ielu, 50 darbavietas un milzīgu enerģijas resursu patēriņu

Vairāk attēlu galerijā

Pielikumi

• - 2008-01-24-Ogre-1.ppt (2.70 MB)

Ogres novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē 24.janvārī deputāti apstiprināja siltumizolācijas materiālu “ISOVER” rūpnīcas būvniecības ieceres skiču publiskās apspriešanas rezultātus - gala ziņojumu. Gala ziņojums vēl jāapstiprina 31.janvāra Ogres novada domes sēdē, pēc tam to darīs zināmu Ikšķiles novada domei.

Kamēr nav apstiprināti sabiedriskās apspriešanas rezultāti Ogres novadā, tikmēr Ikšķiles novada dome nevar izsniegt plānošanas – arhitektūras uzdevumu. Bet, kamēr nav saņemts plānošanas – arhitektūras uzdevums, tikmēr nevar veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, ko tik ļoti vēlas uzzināt iedzīvotāji.

Būvniecības ierosinātājs  SIA “SAINT  – GOBAIN celtniecības  produkti” vēlas uzcelt siltumizolācijas materiālu ISOVER rūpnīcu ar plānoto ražošanas apjomu – 50 000 tonnu gadā.  Būves atradīsies Ikšķiles novada lauku teritorijā, pie novada robežas ar Ogres pilsētu.

Zemes īpašnieki ir divi -  Ikšķiles novada dome iznomājusi savus īpašumus “Galēni”, “Jaunslankaiņi” un “Lielozoli”, bet firma nopirkusi īpašumus “Mazslankaiņi” un “Slankaiņi”.

Grib uzzināt analogas rūpnīcas ietekmi uz vidi
Deputāts Pēteris Dimants sacīja, ka firma varētu iepazīstināt ar analogas Somijas rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējumu vai arī pasūtīt iecerētās Ikšķiles rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējumu – pēc viņa domām, tas firmai neizmaksātu pārāk daudz, bet iedzīvotājiem tiktu dota informācija. Somijas pilsētā Hivinkā  esošās ražotnes apjoms 50 000 tonnas gadā, kāpēc nevarētu iepazīstināt ar šīs rūpnīcas datiem? 

”Ja būvētāji grib būt godīgi, lai pasaka: „Mēs izstrādāsim ietekmes uz vidi novērtējumu, kas neatšķirsies no tā, ko dos oficiālas institūcijas.” Tad mēs jau iepriekš varētu visu izvērtēt, bet tagad mums trūkst informācijas!” teica P.Dimants.

RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta direktora vietnieks profesors  Egīls Dzelzītis no Ogres uzskata, ka veidojas tāds kā apburtais loks – vispirms jāizsniedz plānošanas – arhitektūras uzdevums, lai saņemtu ietekmes uz vidi novērtējumu, kaut gan loģiskāk būtu vispirms iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējumu un tikai pēc tam saņemt plānošanas – arhitektūras uzdevumu, bet tāda ir mūsu likumdošana.

SIA «Saint-Gobain Celtniecības produkti» izpilddirektors N.Mitko uzskata, ka katrs rūpnīcas būves gadījums ir individuāls un jāiet likumdošanā noteiktais ceļš.

Saņemti 1218 iesniegumi
Ogres pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Zilberts tautsaimniecības komitejas sēdes dalībniekus iepazīstināja ar  sabiedriskās apspriešanas gala ziņojumu. Tajā teikts, ka Ogres novada domes būvvalde publisko apspriešanu sarīkoja no 2007.gada 27.novembra līdz 25.decembrim. Uz  publiskās apspriešanas sapulci 6.decembrī bija ieradušies tikai divi iedzīvotāju pārstāvji.  Savukārt būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laikā tika saņemti 1218 iesniegumi, tai skaitā 47 ar atbalstu plānotajai iecerei un 1171 ar noraidošu attieksmi. Tai skaitā 116 iesniegumi saņemti no iedzīvotājiem, kuri nav Ogres novada iedzīvotāji.

Iedzīvotāju „par”
Iedzīvotāji, kuri atbalsta ieceri, kā motivāciju ir minējuši jaunu darbavietu radīšanu, nacionālā ienākuma pieaugumu, reģiona ekonomisko attīstību, esošās infrastruktūras attīstību, sakārtotu vidi, perspektīvo ražotāju ar augstu starptautisko reputāciju. Atbalstu iecerei ir izteikusi sabiedriskā organizācija “Ogres Forums”, ar noteikumu, ka: rūpnīca nerada ne mazāko ekoloģisko kaitējumu; netiek izcirsti meži; rūpnīcas funkcionēšana nerada transporta problēmas.

Būvniecības ieceri atbalsta Valsts aģentūra “Latvijas investīciju un attīstības aģentūra”, kā arī pozitīvu vērtējumu publiskās apspriešanas laikā Ikšķiles novada teritorijā ir izteikuši 25 iedzīvotāji (tai skaitā 13 no Ogres).

Iedzīvotāju „pret”
P.Zilberts sacīja, ka, analizējot 1171 ieceri noraidošus iesniegumus, kā galvenie argumenti minēti:
-    iespējamais apkārtējās vides piesārņojums - nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums;
-    veselībai kaitīgo vielu klātbūtne ražošanas procesā;
-    Ogres kā kūrortpilsētas statusa zaudēšana;
-    ražotnes atrašanās tuvu dzīvojamajām pilsētas teritorijām;
-    iedzīvotāju nekustamā īpašuma vērtības samazināšanās ražotnes tuvumā;
-    norvēģu rūpnīcas Akmeņu ielā Ogrē negatīvais piemērs attiecībā uz gaisa kvalitāti(smakām);
-    esošo transporta struktūru papildus noslogošana (ielas, autoceļš A-6, dzelzceļš);
-    esošo mežu izciršana rūpnīcas teritorijā;
-    nodokļi saistībā ar ražotni – Ikšķiles novadam.

502 iesniegumos iecere noraidīta bez konkrēta pamatojuma

Starpresoru komisijas sēde dod savu atzinumu
Būvvalde uzskatīja par nepieciešamu sasaukt Starpresoru komisijas sēdi, lai atbildīgo valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki izvērtētu ieceres atbilstību Ogres novada teritoriālajam plānojumam, tehniskās iespējas nodrošināt ražotni ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām kā arī prognozētu iespējamos riska faktorus attiecībā uz iedzīvotāju drošību un veselību. Starpresoru komisija notika 2008. gada 8. janvārī. Tajā piedalījās M. Rinka-Ogres novada domes būvvaldes vadītāja; P. Zilberts, Ogres novada domes būvvaldes arhitekts; N. Mitko, SIA “Saint Gobain” pārstāvis; R. Baumanis, VAS “Latvijas valsts ceļi” Centra reģiona Ogres nodaļas vadītājs; V. Sviķkalne, PA “Mālkalne” pārstāve; I. Sniedze, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes pārstāve; I. Pihtins, SIA “KP-Tehnoloģijas” pārstāvis; G. Vīksna, SIA “Arhitekta G. Vīksnas birojs” direktors; I. Griščenko SVA “Sabiedrības veselības aģentūra”Rīgas filiāles pārstāve; A. Pivare-Bokta, Ikšķiles būvvaldes vadītāja; I. Bebris- Ikšķiles būvvaldes arhitekts; A. Dudelis-Valsts glābšanas un ugunsdzēsības dienesta Ogres rajona daļas pārstāvis.


Komisijas dalībnieki izteica viedokli, ka ražotnes tehniskās problēmas tiks definētas, izsniedzot tehniskos noteikumus projektēšanai, un ka tās ir atrisināmas.

Jāveic satiksmes  plūsmas modelēšana
Runājot par Doles ielas rekonstrukciju, VAS “Latvijas valsts ceļi” Centra reģiona Ogres nodaļas vadītājs R.Baumanis norādīja uz nepieciešamību veikt satiksmes plūsmu modelēšanu. Viņš sacīja, ka 2003.gadā caur Ogri izbrauca 16 tūkstoši automašīnu, 2007. gadā - 40 tūkstoši automašīnu, un tas jāņem vērā, plānojot Doles ielas satiksmes mezglu. Situācija vēl vairāk sarežģīsies līdz ar plānoto luksoforu uzstādīšanu.

Satiksmes plūsmu modelēšanu veic Satiksmes organizācijas pārvalde Rīgā. Nepieciešami arī dati par transportu pieguļošajās teritorijas esošajos objektos un plānoto noslodzi topošā lielveikala un rūpnīcas pakalpošanai.

Gala ziņojumā ietverti arī starpresoru komisijas atzinumi.


Somijā nebija iespējas uzzināt iedzīvotāju viedokli
P.Zilberts gala ziņojumā ietvēris arī informāciju par firmas organizēto braucienu uz Somiju, kurā no Ogres domes tika uzaicināts viņš un teritoriālplānotājs U.Apinis. Ziņojumā ir informācija par Somijā redzēto.

P.Dimants izteica neizpratni, kāpēc žurnālistiem nebija iespējas aptaujāt rūpnīcu tuvumā dzīvojošos iedzīvotājus, jo viņu viedoklis ir ļoti svarīgs. Ogres TV direktore Dace Tribocka, kura arī bija tautsaimniecības komitejas sēdē, sacīja, ka fiziski nebija laika, lai staigātu pa mājām, jo uz ielas tajā brīdī nebija cilvēku, bet kādās mājās sastaptā iedzīvotāja rūpnīcas darbību vērtējusi pozitīvi.


Tuvākā māja – 400 metru attālumā
Gala ziņojumā teikts, ka plānotās iebrauktuves rūpnīcas teritorijas tuvumā atrodas divas daudzdzīvokļu mājas, tai skaitā divstāvu ēka ar 4 dzīvokļiem Doles ielā 2, Ogrē. Daudzdzīvokļu ēku attālums līdz ražošanas un noliktavu ēkām – 400 m (preses konferencē Rīgā  N.Mitko sacīja, ka tuvākā māja ir 700 m attālumā). Plānotās rūpnīcas tuvumā atrodas augstsprieguma apakšstacija “Ogre”;  SIA “Rodex PRO” ražotne; SIA “AURORA BALTIKA” ražotne; naftas produktu noliktava.

Esošā Doles iela šobrīd ir tehniski sliktā stāvoklī, segums pilsētas teritorijā – asfaltbetons, aiz pilsētas robežas – šķembu segums sliktā tehniskajā stāvoklī. Ielas rekonstrukcija būtu veicama par būvniecības ierosinātāja līdzekļiem.

P.Zilberts sacīja, ka valdošais vēju virziens ir DR un tas nepūtīs daudzdzīvokļu māju virzienā.

Deputāts Georgs Gutpelcs jautāja, kāpēc nevarētu celt daudzstāvu mājas teritorijā, kas rūpnīcas tuvumā pieder  Ogres novada domei, jo pilsētā trūkt zemes māju būvei. U.Apinis atbildēja, ka diez vai kāds gribētu dzīvot augstsprieguma līnijas tuvumā. 

Aplausi par prezentāciju
Tautsaimniecības komitejas sēdē savu noraidošo attieksmi pret rūpnīcas būvniecību izteica ogrēnietis Jānis Āboliņš un Egils Helmanis, savukārt  ogrēnietis RTU profesors Egīls Dzelzītis bija sagatavojis Powerpoint prezentāciju, kurā  pamatoja savu „rūpnīcai NĒ”. Par šo prezentāciju Dzelzītis saņēma neviltotus deputātu aplausus.

Rūpnīca patērēs daudz enerģijas resursu
E.Dzelzītis uzsvēra, ka ogrēnieši iegūs salabotu Doles ielu un 50 darba vietas rūpnīcā, budžetā – nelielus ienākumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā, tas arī būs viss ieguvums. Toties rūpnīca būs milzīgs enerģijas patērētājs – tā izmantos gan elektrību, gan gāzi, taču Latvijai elektrības resursu trūkst, bet gāzi importējam no Krievijas. Rūpnīcas izlietotā enerģija pārsniegs Ogres katlumājās izmantoto enerģiju.  Pēc E.Dzelzīša domām, rūpnīcu ar tik lielu patērētās enerģijas jaudu vajadzētu celt gāzes resursu tuvumā – Krievijā. Ogrē esošā ražotne „Fazer maiznīcas” dod darba vietas 180 strādājošajiem, bet enerģijas jauda ir 14 reižu mazāka. „Nav saprātīgi nodedzināt tik lielus resursus, lai salabotu vienu ceļu,” teica E.Dzelzītis.

N.Mitko norādīja, ka rūpnīca nepatērēs tik daudz gāzes, cik savā prezentācijā skaitļos minēja E.Dzelzītis, taču E.Dzelzītis atbildēja, ka savus aprēķinus veicis pēc tiem skaitļiem, kurus N.Mitko agrāk nosaucis un kurus atceras ļoti labi. Tagad N.Mitko nosauca mazākus gāzes patēriņa skaitļus.

E.Dzelzītis arī uzsvēra, ka Latvijas likumdevējs stikla vates ražošanas rūpnīcu ir ierindojis vienā kategorijā ar azbesta ražotni. Rūpnīcas pārstāvji gan norādīja, ka nevar salīdzināt kaitīgo azbestu ar stikla vati, taču E.Dzelzītis uzsvēra, ka iedalījums vienā kategorijā ir  pēc ietekmes uz vidi. Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka rūpnīca izmantos visas modernās tehnoloģijas. „Tāpēc mēs smago ražošanu vieglāku nepadarīsim, ja izmantosim modernās tehnoloģijas,” teica E.Dzelzītis.

Ieguvumi: bažas un salabota iela
„Izņemot bažas un salabotu Doles ielu – vairāk neko nedzirdu, ko labu vēl iegūtu mūsu pilsēta,” teica deputāts Juris Tukišs. Savukārt deputāte Ilga Vecziediņa uzsvēra, ka „mēs vēl esam tālu no vides kontroles jautājumiem”. Viņa pieminēja Norvēģu rūpnīcu Akmeņu ielā, kur vides kontrolē viss esot kārtībā, taču iedzīvotāji no smakas nevar glābties. Deputāte uzskata, ka ir tukša runāšana, kamēr nav zināms ietekmes uz vidi novērtējums. Arī deputāts Gunārs Kārkliņš domā, ka grūti tagad spriest par rūpnīcu, nezinot ietekmes uz vidi novērtējumu. „No vienas puses, ražotne ir vajadzīga, bet no otras puses, vairāk nekā 1000 ogrēniešu ir pret tās celtniecību,” norādīja G.Kārkliņš.

„Egils Dzelzītis ļoti uzskatāmi parādīja, ko iegūs ogrēnieši – vienu ielu un 50 darba vietas. Tas būs viss pienesums Ogrei, bet nodokļi paliks Ikšķilei,” teica J.Tukišs.